Īsa definīcija: bruņinieku
Viduslaiku karavīrs, kas kalpoja valdniekam vai augstmanim, bieži bruņots ar bruņām un zobenu, ievēroja goda un drosmes principus.
6 teikumi ar „bruņinieku” — piemēri
1.
Viņš bija aizrāvies ar bruņinieku un goda stāstiem.
2.
Vējš puš ar pilnu spēku, iedvesmojot bruņinieku.
3.
Mazais bruņinieku izrādīja drosmi cīņā pret ļaunumu.
4.
Vecais bruņinieku atjaunoja ciema leģendu un tradīcijas.
5.
Skolotājs iedvesmoja jaunus bruņinieku, mācot par godīgumu.
6.
Brīvdienās drosmīgs bruņinieku dziļi izzināja meža noslēpumus.