7 teikumi ar „mācībām”

-Un sliktās ziņas? // - Jums būs jāmaksā par mācībām.

Kā cilvēki mācās un kā varētu veidot valdību, lai nodrošinātu mācībām un labklājībai vislabvēlīgāko vidi?

Galvenais informācijas avots par Jēzus dzīvi ir četri evaņģēliji - stāsti par viņa dzīvi un mācībām, ko pēc viņa nāves sarakstīja trīs viņa apustuļi (viņa tuvākie sekotāji un skolnieki) - Matejs, Marks un Jānis - un vēl viens agrīno kristiešu līderis Lūka.

Citiem vārdiem sakot, praktiski visi pirmmūsdienu cilvēki jau zināja, kā darbojas pasaule: viņi to zināja no mītiem, seno autoritāšu mācībām un reliģijas. Savā ziņā visas atbildes jau bija zināmas, un tāpēc empīriskie novērojumi tika uzskatīti par liekiem.

Balstoties uz Hipokrāta mācībām, jaunās ēras sākumā Galēns savā grāmatā De sanitate tuenda (Par veselības aizsardzību) noteica uztura pamatnoteikumus. Šiem noteikumiem bija jāseko viduslaiku ārstiem, un Paracelzs tos papildināja savā grāmatā "Veselības pulks".

Piemēram, daudzi gnostiķi uzskatīja, ka no Kristus mācībām ir iespējams izsecināt virkni burvestību, kas ietvēra simtiem slepenu "Dieva vārdu". Ja gnostiķis pareizi skandētu visus Dieva vārdus, viņš ne tikai sasniegtu pestīšanu, bet arī varētu baudīt varu uz zemes.

Tomēr impērijas dievbijība dažkārt apdraudēja laicīgo izglītību. Laika gaitā baznīca kļuva aizvien aizdomīgāka pret mācībām, kas nebija vērstas uz Bībeli un reliģiskām mācībām vai kurām nebija tieša praktiska pielietojuma amatniecībā vai inženierzinātnēs. Tādējādi visā impērijā bija vērojams ievērojams zinātnieku skaita samazinājums.