8 teikumi ar „dioksīda”

Cilvēka darbības rezultātā rodas lielas sēra dioksīda un slāpekļa oksīda emisijas.

Baktērijas iegūst oglekli no piesārņotājiem, pārveidojot tos ūdenī un oglekļa dioksīdā.

Arī Zemes atmosfērā bija ļoti daudz oglekļa dioksīda - vienas no visizplatītākajām vulkāniskām gāzēm.

Mēs lidojam virs planētas ar blīvu atmosfēru, kas gandrīz pilnībā sastāv no oglekļa dioksīda. Venerā ieelpots gaiss varētu mūs nogalināt.

Oglekļa dioksīda pārpalikums uz Venēras darbojas kā "siltumnīcas efekts": tas caurlaiž saules gaismu, bet neļauj infrasarkanajiem siltuma viļņiem izkļūt atpakaļ, tāpēc Venēras vidējā vasara ir 460 grādi pēc Celsija.

Oglekļa dioksīda un metāna koncentrācija, kā liecina Antarktīdas un Grenlandes ledus kodolu dati, laika posmā no pirms 10 000 līdz 300 gadiem saglabājās nemainīga (aptuveni 700 gāzes daļu uz miljardu ledus daļu). Taču pagājušajā gadsimtā to skaits krasi palielinājās.

Tādējādi elpošana papīra maisiņā palielina oglekļa dioksīda koncentrāciju asinīs; kad smadzenes konstatē šo pieaugumu, tās paātrina elpošanas ritmu, tādējādi koriģējot diafragmas darbību. Tas pats princips arī padara elpas aizturēšanu par efektīvu žagas apturēšanas metodi.

Marsa atmosfērā ir 96 procenti oglekļa dioksīda, no kura degvielai nepieciešamo skābekli varētu iegūt, ievadot gaisu pārstrādes iekārtā un pēc tam uzkarsējot to līdz aptuveni 1900 grādiem, tādējādi saraujot saites starp oglekli un skābekli. Kad skābeklis ir atbrīvots, to atdalītu ar membrānu, kas piesaista jonizētos gāzes atomus un sašķidrina tos. Pēc tam to uzglabātu dzesēšanas tvertnēs.