6 teikumi ar „relatīvā”

Renesanse sākotnēji bija Itālijas fenomens, jo bagātība un relatīvā vara koncentrējās Ziemeļitālijas pilsētās-valstīs.

Sofistiem nebija kopīgas filozofiskas doktrīnas, izņemot ideju, ka patiesība ir relatīva un ka dzīvē galvenā uzmanība jāpievērš individuāliem sasniegumiem.

Ēģiptes relatīvā izolētība nozīmēja, ka Ēģiptei nekad nebija vajadzējis izstrādāt modernākus ieročus, un šo faktu hiksosieši varēja izmantot, novēloti ieviešot bronzas izmantošanu plašā mērogā.

Ironiskā kārtā viena no visticamākajām atbildēm uz šo jautājumu ir tāda, ka tieši Eiropas relatīvā nabadzība salīdzinājumā ar Tuvo Austrumu un Āzijas valstīm lika eiropiešiem meklēt jaunus bagātības avotus.

Pat lielākās bronzas laikmeta impērijas pastāvēja relatīvā nestabilitātes stāvoklī, paļaujoties uz regulāru ražu, lai ne tikai pabarotu savus iedzīvotājus, bet arī uzturētu valdību, armijas un visas valsts būvniecības projektus.

Turklāt relatīvā stabilitāte ļāva mazākām karaļvalstīm kalt savas monētas, un aptuveni gadsimta laikā (aptuveni 1000-1001) lielākā daļa Eiropas kļuva par naudas, nevis bartera, ekonomiku. Tas zemniekiem deva papildu stimulu pēc iespējas vairāk nodarboties ar lauksaimniecību.