5 teikumi ar „aristokrāti”

Hoplīti bija politiski svarīgi, jo ne vienmēr tie bija aristokrāti, lai gan viņiem bija jābūt brīviem pilsoņiem, kas varēja paši samaksāt par saviem ieročiem.

Līdz 1. gadsimtam p. m. ē. stoicisms bija grieķu filozofija, ko izvēlējās daudzi romiešu aristokrāti (vēlākais romiešu imperators Marks Aurelijs pat pats bija stoisks filozofs).

Līdzīgi arī visi romiešu aristokrāti līdz pat republikas beigām savu politisko varu ieguva, pateicoties militārajai slavai, un pat tad militāra slava bija viss, kas bija nepieciešams, lai cilvēks iegūtu jebkādu politisku nozīmi.

Gan likumi, gan paražas uzturēja veselu statusa simbolu sistēmu, piemēram, tikai aristokrāti varēja nēsāt maskas masku ballēs, muižnieki vadīja procesijas pilsētās, viņiem bija īpašas sēdvietas gan operās, gan baznīcās, un miera laikā tikai muižnieki varēja nēsāt zobenus.

Antifederālisti apgalvoja, ka jauno valsts valdību vadīs turīgi aristokrāti un ka elite nepārstāvēs vienkāršos pilsoņus; turīgie monopolizēs varu un izmantos jauno valdību, lai formulētu savai šķirai izdevīgu politiku, kas grautu arī vietējo štatu eliti. Viņi arī apgalvoja, ka Konstitūcijā nav ietverts tiesību akts.