6 teikumi ar „spēcīgākās”

Savukārt Sparta un Atēnas, īpaši 5. un 4. gadsimtā p. m. ē., sacentās par spēcīgākās Grieķijas polises statusu.

Reliģiskā kara "uzvarētāji" faktiski bija relatīvi centralizētās Francijas un Zviedrijas karalistes, kas arī apstiprināja Austrijas kā spēcīgākās atsevišķās ģermāņu valsts statusu.

Ironiskā kārtā divas spēcīgākās valstis Eiropā nākamajā gadsimtā bija absolūtiskā Francija un tās politiskais pretstats - Eiropas pirmā lielā konstitucionālā monarhija - Lielbritānijas Apvienotā Karaliste.

Lai gan Nīkajas koncils, protams, precizēja spēcīgākās institucionālās baznīcas atzara uzskatus, definējot oficiālo ortodoksiju, tas garantēja, ka vienmēr atradīsies tādi, kas šo ortodoksiju noraidīs citas teoloģiskās interpretācijas vārdā.

Herodots zināja pietiekami daudz par citām kultūrām, īpaši par Persiju, lai atzītu, ka citas sabiedrības var būt tikpat sarežģītas un militāri spēcīgākas par Grieķiju. Tomēr viņa vēsture par persiešu karu turpināja sengrieķu praksi persiešus dēvēt par "barbariem".

Tā laika spēcīgākās valstis pretendēja uz tiesībām iecelt bīskapus un priesterus savās karalistēs, un Anglijas un Francijas monarhiem tas izdevās ļoti veiksmīgi. Tas lika lajiem un dažiem priesteriem meklēt aizbildniecību un autoritāti nevis pie pāvesta, bet gan pie monarhiem.