8 teikumi ar „astronoms”

Visietekmīgākie antīkie zinātnisko zināšanu avoti bija grieķu astronoms un matemātiķis Ptolemajs un Aristotelis.

Viņš kļuva tik prasmīgs astronoms, ka (kā stāsta) 585. gadā pirms mūsu ēras veiksmīgi paredzēja Saules aptumsumu.

Austriešu astronoms fon Litrovs izdomāja izrakt ģeometriskus kanālus Sahāras tuksnesī, piepildīt tos ar parafīnu un aizdedzināt.

Pats Koperniks bija renesanses laikmeta pārstāvis - viņš bija ārsts, izcils gleznotājs, brīvi pārvaldīja grieķu valodu un, protams, bija astronoms.

Plutonu 1930. gadā novēroja astronoms Klaids Tombo (Clyde Tombaugh) no Lowell observatorijas Flagstafā, Arizonas štatā, ASV. Tombo nekavējoties pasludināja to par devīto planētu.

Cits astronoms, vārdā Hiparhs, izveidoja pirmās zvaigžņu kartes, kurās bija norādītas precīzas zvaigžņu atrašanās vietas gada laikā, un, lai palīdzētu sekot līdzi to stāvoklim, viņš izveidoja pirmo ģeogrāfisko garumu un platumu sistēmu.

Tajā dienā apritēja 300 gadi kopš nomira itāļu matemātiķis un astronoms Galilejs, kurš veica apvērsumu astronomijā un kuru vajāja inkvizīcija par to, ka viņš apgalvoja, ka mūsu planētas sistēmas centrs ir Saule, nevis Zeme, kā uzskatīja senie astronomi.

Dāņu astronoms Tiho Brahe (Tycho Brahe, 1546 - 1601) mēģināja atspēkot heliocentrisma teoriju, publicējot apjomīgu darbu, kurā apkopoja astronomiskos novērojumus un atbilstošos matemātiskos datus, mēģinot pierādīt, ka Zeme patiešām atrodas Visuma centrā, bet debesu ķermeņi pārvietojas pa briesmīgi sarežģītām orbitām.