8 teikumi ar „koalīciju”

Pat nostiprinot savu politisko varu, Napoleons vadīja Francijas armiju uz uzvaru pret ārzemju koalīciju.

Pontiaks sāka veidot savu koalīciju jau 1761. gadā, mudinot indiāņus "izdzīt [eiropiešus] un sākt karu pret viņiem".

Mitridāts VI vadīja lielu pret romiešiem vērstu hellēnisma tautu koalīciju vispirms Anatolijā, bet pēc tam no 88. gada p.m.ē. arī pašā Grieķijā.

Karš pret ārzemju koalīciju, kurā bija iesaistīta arī Krievija un Osmaņu impērija, nemitīgi ieilga, pat pasliktinoties Francijas ekonomiskajai situācijai.

Roma vadīja šo koalīciju pret tuvējām kalnu ciltīm, kas periodiski iebruka šajā teritorijā, un pēc tam pret etruskiem, kuri reiz bija pārvaldījuši pašu Romu.

Nacionālā partija izveidoja koalīciju kopā ar ACT partiju, Maoru partiju un Apvienoto nākotni, lai veidotu valdību. Jauno opozīciju veidoja Leiboristu partija (ko vadīja Fils Gofs), Zaļā partija un Progresīvie.

Nepievienošanās kustības aizsākums bija Bandungas konference 1955. gadā. Indonēzijas pilsētā Bandungā tikās Āfrikas, Āzijas un Dienvidamerikas valstu vadītāji, lai apspriestu iespēju izveidot koalīciju, kas varētu atvairīt lielvaru dominanci.

Visas šīs provinces izveidoja Ziemeļu koalīciju un nodeva militāro vadību ģenerālim Lamadridam, kuram izdevās gāzt Kordovas un Santjago del Estero federālās valdības. Kamēr Lavalle devās Lamadrida meklējumos, kustība izplatījās Kujo provincēs.