8 teikumi ar „patiesības”

Nebūtu tālu no patiesības, ja teiktu, ka Mezopotāmijas priesteru vissvarīgākais pienākums bija lūgt dieviem žēlastību.

Lai meklētu šos nemainīgos un nemainīgos patiesības un ētikas noteikumus, Sokrats izmantoja metodi, ko vēlāk sāka dēvēt par "sokratisko metodi".

1501. gadā Ismails iekaroja Tabrizas pilsētu Persijas ziemeļrietumos, pasludinot sevi par reliģiskās patiesības nesēju pasaules gala priekšvakarā.

Tautas kustības centrālā ideja bija, ka tautiskā rakstura būtiskās patiesības ir saglabājušās vienkāršo cilvēku vidū, neraugoties uz tā sauktās civilizācijas kaitīgo ietekmi.

Sokrats izaicināja sofistus un uzstāja, ka pastāv būtiskas patiesības par morāli un ētisku rīcību, bet, lai nonāktu pie šīm patiesībām, ir jābūt gatavam nemitīgi uzdot jautājumus.

Platons piekrita savam skolotājam, ka pastāv būtiskas patiesības, bet viņš gāja tālāk: tā kā maņas var maldināt un mūsu uztvere ir nepilnīga, tikai nopietnās pārdomās un diskusijās mēs varam nonākt pie patiesības.

"Mēs uzskatām, ka šīs patiesības ir pašsaprotamas, ka visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi, ka Radītājs ir apveltījis viņus ar noteiktām neatņemamām tiesībām, ka starp tām ir dzīvība, brīvība un tiekšanās pēc laimes."

Rīcība saskaņā ar savas sirdsapziņas diktātu, patiesības teikšana un centieni izturēties kā labam pilsonim pat apstākļos, kas pazemo pilsonisko cieņu, var nekur nevest; iespējams, ka tā arī ved. Tas, kas noteikti nekur nevedīs, ir aprēķināt, vai šāda attieksme kaut kur novedīs.