Īsa definīcija: cēlās
Cēlās – kas ir augstsirdīgs, dižens, ar labām īpašībām vai domām; kas izceļas ar godu un tikumību.
5 teikumi ar „cēlās” — piemēri
1.
Grieķu dievietes statuja majestātiski cēlās laukuma centrā.
2.
Rūpnīcas dūmi cēlās debesīs pelēkā kolonnā, kas pazuda mākoņos.
3.
Saule cēlās pār horizonta, kamēr viņa vēroja pasaules skaistumu.
4.
Saule cēlās pār horizontu, apgaismojot sniegotās kalnus ar zeltainu mirdzumu.
5.
Ēkas izskatījās kā akmens giganti, kas cēlās debesīs, it kā vēlētos izaicināt pašu Dievu.