Īsa definīcija: vientuļa
Vientuļa — tāda, kas ir viena, bez sabiedrības vai draugiem; jūtas atšķirta vai pamesta.
5 teikumi ar „vientuļa” — piemēri
1.
Sala bija okeāna vidū, vientuļa un noslēpumaina.
2.
Vējš svilpa naktī. Tā bija vientuļa balss, kas sajaucās ar pūču dziedāšanu.
3.
Aukstais vējš pūta man sejā, kamēr es gāju uz mājām. Es nekad nebiju jutusies tik vientuļa.
4.
Viņa bija vientuļa sieviete. Viņa vienmēr redzēja putnu tajā pašā kokā un juta, ka ir ar to saistīta.
5.
Skatuve bija ideāla noziegumam: bija tumsa, neviens nevarēja to redzēt, un tas atradās vientuļā vietā.