Īsa definīcija: kalnus
Augsti zemes pacēlumi ar stāvām nogāzēm, kas veidojas zemes garozas kustību rezultātā.
4 teikumi ar „kalnus” — piemēri
1.
Saule cēlās pār horizontu, apgaismojot sniegotās kalnus ar zeltainu mirdzumu.
2.
Ziemeļos no saulainās pussalas mēs atrodam skaistas kalnus, gleznainas ciematiņus un skaistus upes.
3.
Tur var atrast tā sauktos Uguns kalnus.
4.
Arī apģērbs un pārtika gan vīriem, gan vairāk nekā 10 000 lopu tika pienācīgi sagatavota, lai armija varētu šķērsot Andu kalnus.