9 teikumi ar „iekarot”

Spāņi varēja iekarot lielo Tenohtitlana pilsētu tikai tad, ja izmantoja dažādu acteku impērijas grupu nesaskaņas.

Vidējās valstības sākumā Mentuhotepam II izdevās ne tikai atkal apvienot Ēģipti, bet arī iekarot Nūbijas ziemeļu daļu.

Katru reizi, kad grieķi guva uzvaru, persieši galu galā nolēma atteikties no mēģinājuma iekarot Grieķiju kā pārāk dārgu.

Dārijs bija ieinteresēts iekarot arī lielāku teritoriju rietumos, iekarojot atlikušās grieķu kolonijas Anatolijas piekrastē.

Pilsētas cīnījās savā starpā par teritoriju, gūstekņiem un bagātībām, bet reti kad tām izdevās pilnībā iekarot citas pilsētas.

Šī nedrošība bija iemesls tam, ka šīs agrīnās impērijas nebija īpaši noturīgas un nespēja iekarot teritorijas ārpus pašas Mezopotāmijas.

Aptuveni 330. gadā p.m.ē., aptuveni tajā pašā laikā, kad Aleksandrs Lielais devās iekarot Persijas impēriju, Pitejs izvairījās no kartāgiešu blokādes un iepeldēja Atlantijas okeāna ūdeņos.

Aleksandrs Lielais paziņoja, ka par viņa jauno galvaspilsētu kļūs senā Babilonas pilsēta. Tomēr, lai gan tagad viņš pārvaldīja lielāko impēriju pasaulē, viņš nebija apmierināts un devās iekarot zemes, par kurām viņam pastāstīja viņa jaunie persiešu pavalstnieki aiz impērijas robežām.

Pirmo reizi vienam karavadonim izdevās iekarot un apvienot daudzas Mezopotāmijas pilsētas ap 2340. gadu p. m. ē., kad karalis Sargons Lielais, pazīstams arī kā Sargons no Akādas, iekaroja gandrīz visas lielākās Mezopotāmijas pilsētas un izveidoja pasaulē pirmo īsto impēriju, tādējādi apvienojot Akādas un Šumera reģionus.