7 teikumi ar „iekarojumi”

Aleksandra Lielā iekarojumi sākās gandrīz uzreiz pēc tam, kad viņš ieņēma troni.

Tādējādi viņu iekarojumi bija pamatoti ar viņu reliģiskajiem uzskatiem, kā arī ar tiešu vēlmi dominēt.

Tolaik mongoļu iekarojumi jau bija palēninājušies, jo lielo impēriju bija sadalījuši dažādi Temudžina mazdēli;

No elites viedokļa Napoleona iekarojumi bija vēl ļaunāki, jo visur, kur vien devās franču armijas, tika sagrauta tradicionālā sociālā kārtība.

Lai gan Osmaņu iekarojumi neapšaubāmi bija saistīti ar reliģisko komponentu, pati impērija bija salīdzinoši toleranta, kas palīdz izskaidrot tās ilgmūžību.

Tādējādi arābu iekarojumi ne tikai turpinājās, bet arī nostabilizējās kā īsta impērija, un to vadīja kalifi, kas nebija saistīti ar Muhameda dzimtas līniju.

Asīriešu iekarojumi kulmināciju sasniedza 671. gadā p. m. ē., kad ķēniņš Esarhaddons (r. 681-668 p. m. ē.) iebruka Ēģiptē un iekaroja ne tikai visu Ēģiptes karalisti, bet arī ziemeļu Nūbiju. Tā bija pirmā reize vēsturē, kad divas senās civilizācijas pamatupes - Nīlas un Mezopotāmijas upju ielejas - nonāca vienas politiskas vienības kontrolē.